Talka vēsturiskajos garnizona kapos Salaspilī

Sestdienas, 2017.gada 8.aprīļa rīts iepriecināja ar spožu saules gaismu. Vēl iepriekšējā vakarā lija auksts pavasara lietus un bija tāda sajūta, ka nejaukais laiks būs ilgi! Kā lai nenotic domai, ka katra dievam tīkama lieta nekad nepaliek bez balvas no augšas! Lai tā būtu vienkārši saules gaisma un siltums!

Līdz sestdienas pusdienlaikam vairāki desmiti dažādu vecumu rīdzinieku no sirmiem vecāka gadagājuma cilvēkiem līdz vecāko klašu skolēniem ar autobusu un savās vieglajās automašīnās atbrauca uz vecajiem garnizona kapiem, lai pavasara laikā tos sakoptu. Divu stundu laikā viņi kapu teritoriju attīrīja no pagājušā gada zāles, nobirušajām skujām un atkritumiem, apgrieza krūmus un uzraka celiņa norobežojumu. Pēc tam talkas jaunie dalībnieki, it īpaši, - tie, kuri uz Salaspili atbrauca pirmoreiz, varēja noklausīties īsu vēsturisku stāstījumu gan par 19.gadsimta beigās šeit apbedītajiem Krievijas cara armijas karavīriem, gan par tiem simtiem, bet varbūt pat tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, kurus Otrā pasaules kara gados nacisti nogalināja un apraka pie kapiem.

Biedrības "Mūsu atmiņas Memoriāls" biedri atrada laiku ne tikai cītīgi pastrādāt, bet arī padomāt par to, cik tomēr nežēlīgs mēdz būt laiks. Un, - cik daudz pūļu mums vēl jāpieliek, lai vecie Rīgas garnizona kapi tiktu saglabāti vismaz pašreizējā, atklāti sakot, ļoti bēdīgajā, stāvoklī - no kapličas palikuši tikai pa pusei nopostīti pamati. No vairāk nekā simt gadu vecajiem apbedījumiem saglabājušās tikai atsevišķi kapi. Pēdējā kara laikā nogalināto mierīgo iedzīvotāju atdusas vieta ir aizaugusi ar krūmiem.

Jau vistuvākajā laikā nepieciešams pārmūrēt un nostiprināt ar cementa javu kapličas pamatus. Tās centrā jāuzstāda piemiņas krusts uz akmens pamata, uz kura būtu iespējams vismaz nolikt piemiņas svecītes un svētbildītes. Un vēl būtu vēlams pie ieejas izveidot nelielu arku.

Atliek vien atzīmēt, ka to visu ir viegli izteikt vārdos, bet cik gan mēdz būt grūti ieviest dzīvē kaut vai daļu no ieplānotā!!

Lai viss "Memoriāls" domā, kā mums veco kapu pamestību soli pa solim pārvērst no mums sen aizgājušo tautiešu piemiņas vietā, kur vēl ilgi vismaz divreiz gadā ar grābekļiem un lāpstām, bet citās dienās - ar ziediem, atbrauks mūsu bērni un mazbērni.

©2018 Mūsu atmiņas MEMORIĀLS. Dizains un saita atbalsts: Xprint media

Meklēt