Rīgas atbrīvošanas diena

Rīgas atbrīvošanas diena

13. oktobrī rīdzinieki, piedaloties Krievijas un Baltkrievijas diplomātisko misiju vadītājiem, nolika ziedus pie monumenta Rīgas atbrīvotājiem. Rudenīgais smidzinošais lietus viņiem netraucēja godināt Sarkanās Armijas kareivju un komandieru, kuri krituši, pirms 73 gadiem atbrīvojot Rīgu, piemiņu.

Pirms ziedu nolikšanas biedrība "Mūsu atmiņas Memoriāls" uzstādīja baneri ar to 108 sarkanarmiešu vārdiem, kuri krita 13. un 14. oktobrī, forsējot Daugavu, un kuru vārdi līdz šim vēl nebija iemūžināti. Pilnīgu kritušo sarakstu ir sagatavojis mūsu kolēģis Aleksandrs Ržavins, un "Memoriāls" cer jau tuvākajā laikā izgatavot un pie pieminekļa uzstādīt piemiņas plāksni ar kritušo vārdiem.

Neiemūžinātie 104 karavīru vārdi

Rīga tika atbrīvota 1044. gada 13. - 15. oktobrī. Turklāt sīvas kaujas izvērsās 1944. gada 13. un 14. oktobrī Daugavas forsēšanas laikā faktiski pašā pilsētas centrā. Daudzi kareivji un virsnieki noslīka un netika apbedīti. Tādēļ pēc kara viņu vārdi netika iemūžināti nevienā no Rīgas memoriāliem no pilsētas (tajā pašā laikā viņu kritušo biedru, kuri tika guldīti zemē, vārdi tika iemūžināti).

Biedrība "Ruthenia" patlaban ir noskaidrojusi 104 tādu karavīru vārdus: 13 no 12. Gvardes strēlnieku divīzijas; 40 no 52. Gvardes strēlnieku divīzijas; 51 no 415. strēlnieku divīzijas. Seši no viņiem pēc nāves tika apbalvoti par varoņdarbiem, forsējot upi Zapadnaja Dvina jeb Daugavu (viens - ar 3. pakāpes Slavas ordeni; divi - ar 1. pakāpes Tēvijas kara ordeni; trīs - ar 2. pakāpes Tēvijas kara ordeni).

Pēc dienesta pakāpēm kritušo vidu bija: viens majors, viens vecākais leitnants, divi jaunākie leitnanti, divi vecākie seržanti, deviņi seržanti, 14 jefreitoru un 65 sarkanarmieši. Karavīri ir dzimuši sešās mūsdienu valstīs: Krievija - 58 karavīri (no 27 reģioniem); Ukraina - 30 karavīru; Baltkrievija - 11 karavīru; Kazahstāna - divi karavīri; Uzbekistāna - divi karavīri, Turkmenistāna - viens karavīrs.

Tādējādi jautājumam par viņu vārdu iemūžināšanu ir ne tikai Latvijas iekšējā, bet arī starptautiska dimensija. 

©2018 Mūsu atmiņas MEMORIĀLS. Dizains un saita atbalsts: Xprint media

Meklēt