Otrdiena, 14 Februāris 2017 20:44

Aicinājums

Latvijas PSR Ministru Padomes repatriācijas nodaļa aicina atsaukties to vecākus, radus vai tuviniekus, kuru bērni 1944. gadā no Latvijas aizvesti uz Vāciju. Tie ir:

Publicēts Publicējumi
Otrdiena, 14 Februāris 2017 20:44

Es liecinu un apsūdzu

Latvijas republikāniskā Majoru bērnu nama direktores. Zelmas Vītiņas paziņojums par to, ka angļu okupācijas varas orgāni nelikumīgi aiztur Vācijā padomju bērnus. Hitlerisko okupantu Latvim jā nolaupīto un britu militā­rās varas orgānu Rietumvācijā nelikumīgi aizturēto pa­domju bērnu liktenis kļuvis par dzīvas diskusijas priekš­metu preses slejās, tas satrauc ne tikaimātes, kurām fašisti atņēmuši cildeno mātes laimi, tas saviļņojis un satraucis visu padomju sabiedrību un progresīvo sabiedrisko domu citās valstīs.

Publicēts Publicējumi
Otrdiena, 14 Februāris 2017 20:44

Pirmie četri atgriezušies

Kas notiks ar pārējiem 129 bijušā Majoru bērnu nama Iemītniekiem? Kad vakar agrā rīta stundā Rīgai tuvojas Maskavas-Rīgas vilciens, uz perona to gaidīja pulciņš cilvēku ar krāšņiem rudens ziediem. Gaidītāju vidū bija 3 mātes, kas piedzīvoja vie­nu no vispriecīgākajiem brīžiem savā dzīvē: atguva savus bērnus, kuru dēļ garas bezmiega naktīs bija izraudājušas daudz bēdu asaru.

Publicēts Publicējumi
Otrdiena, 14 Februāris 2017 20:44

Fašistu briesmu darbi

Vācu okupācijas laikā tiku ap­cietināts un ievietots Kuldīgas cietumā, no kurienes mani pārveda uz Liepājas cietumu. Tur dzīve bija drausmu pilna, pastāvīgās nāves gaidās. Vel tagad ausīs skan kādas sievietes nāves iz­baiļu kliedzieni, kad ieradās bendes un aizveda nošaušanai 11 apcietinātos. Atpakaļ atveda nošauto drēbes, pēc kurām ieradās lepni ģērbušās tautas palīdzības dāmas.

Publicēts Publicējumi
Otrdiena, 14 Februāris 2017 20:44

Māte un bērns zvērcilvēka nagos

1943. gada vasarā, kad Rīgas apstādījumos un rotaļlaukumos simtām mātes izveda jūnija saulē savus bērnus, nepilnus 20 km no Rīgas pa pelēku un netīru baraku tumšajiem logiem skumji raudzī­jās bālas, bada izmocītas bērnu sejas. Viņu acis zvīļoja drudžainā spīdumā, kādu iegūst neremdinā­tās alkās pēc maizes. Aiz logu stik­liem viņi izstiepa rokas un lūdza maizi katram, kas gāja barakai ga­rām. Neviens viņiem to nepa­sniedza. Šo nelaimīgo vietu sauca par Salaspils nometni.

Publicēts Publicējumi
Otrdiena, 14 Februāris 2017 20:44

Hitleriskie bērnu asinssūcēji un slepkavas

Beigsies reiz karš. Uzvaras spo­žumā atgriezīsies mājā Sarkanās Armijas cīnītāji, cels sev jaunas mājas un stādīs jaunus dārzus. Bet daudzi visu mūžu klusos no­vakaros vieni palikuši, ilgi vērsī­sies uz rļetumiem un naidā sa­žņaugtām dūrēm pieminēs zvērus hitleriešus, kuri nobendēja dār­gāko, kas tiem bija — viņu bēr­nus. Bērnu slepkavības, bērnu asins izsūkšana — pirms kara mums liktos tikai izdomātos kriminālromānos iespējamas lietas.

Publicēts Publicējumi
Otrdiena, 14 Februāris 2017 20:44

Саласпилсские ужасы

«Зеленый ужас» — так называл­ся суп, вернее то, что под ви­дом супа выдавалось на обед заключенным Саласпилсского лагеря: зеленого цвета похлебка из листьев свекловицы. Было, впрочем, для это­го супа и другое название: суп «Но­вая Европа». Можно ли более метко и зло выразить свое презрение к палачам! «Новая Европа», «новый порядок» — зловонная похлебка, лагери смерти, средневековые за­стенки.

Publicēts Publicējumi
Otrdiena, 14 Februāris 2017 20:44

Ārkārtējā komisijā

Šķirot Ārkārtējā Komisijā ie­sniegto ziņojumu lapaspuses, at­klājas atkal jaunas un jaunas vācu neģēlības. Tur skaidri redzams, kā «augstākā rase» visādiem līdzek­ļiem centusies iznīcināt latviešu tautas labāko daļu. Rīdziniece Anna Jansons ievie­tota centrālcietumā par to, ka vi­ņas vīrs aizgājis kopā ar Sarkano Armiju. Neskaitāmas reizes viņa vesta uz nopratināšanu, un vien­mēr pielietoti jauni spīdzināšanas paņēmieni.

Publicēts Publicējumi
Otrdiena, 14 Februāris 2017 20:44

Bērnu bendes Salaspilī

Kalnciema ielā, pelēkā, kokiem apaugušā sētas mājiņā satiku mazo Jegoru Papjonoku. Zēnam ne­pilni desmit gadi, bet sejā daudz nopietnības un rūgtuma – tas vācu nopelnis. Nedroši un aprauti, bērnam īpatnējā valodā, Jegors stāsta par savas jaunās dzīves grūtākajiem brīžiem.

Publicēts Publicējumi
Otrdiena, 14 Februāris 2017 20:44

Pret kopējo pienākumu

Ja par mūsu zemes drošību sargvietā austrumu frontē stāv karavīri, upurējot veselību un dzīvību, lai at­sistu boļševiku barus un nodrošinātu mierīgu dzīvi un darbu tēvzemē, tad, protams, strādājošiem uzņēmumos un iestādēs jāveic savi uzdevumi ar vis­lielāko nopietnību un pienākuma ap­ziņu. Tādēļ tīši darba disciplīnas grāvēji nevar gaidīt nekādas saudzī­bas. Viņu noziedzīgo rīcību stingri apkaro Darba departamenta darba dis­ciplīnas nodaļa.

Publicēts Publicējumi
©2019 Mūsu atmiņas MEMORIĀLS. Dizains un saita atbalsts: Xprint media

Meklēt