Otrdiena, 14 Februāris 2017 19:56

Salaspils

Salaspils nometnes celšanas iemesli ir neskaidri. No sākuma, 1941. g., pēč dažiem R. Langes izteikumiem, tas bija ātri paveicams projekts reiha ebreju izvietošanai, bet tūlīt pēc pabeigšanas, ap 1942. g. septembri, šo nometni saka izmantot neebreju - galve­nokārt latviešu un slāvu ieslodzīto izvietošanai. 1943. g. marti Salaspili bija 1990 cie­tumnieku,[64] bet, pēc dažiem aprēķiniem, te bija iespiesti līdz 6000 iemītniekiem.

Celtnie­cības posmi Salaspils nometne bija piemērs "iznicināšanai ar darbu", bet neebreju izmiti­nāšanas laiki, lai gan dzīve tur bija smaga un daudzi cilvēki min vai tika nogalināti, tā kalpoja daļēji kā darba nometne, daļēji kā tranzītnometne tiem cilvēkiem, kas gaidīja uz spriedumu, nopratināšanu vai ievietošanu Rīgas Centrālcietumā. Parasti ceļā uz Vāciju Salaspilī ievietoja arī ļaudis no Baltkrievijas. Nometnes pastāvēšanas pēdējā gadā lielākā daļa ieslodzīto bija latviešu pretošanās kustības dalībnieki, tie, kas izvairījās no iesaukšanas armijā, un no leģiona dezertējušie.

Nometni cēla galvenokārt reiha ebreji. Kad Salaspilī ieradās pirmie ebreji, neviena baraka vēl nebija pabeigta, bija tikai nelīdzens ceļš un meža izcirtums. Pabeigtā veidā nometne sastāvēja no apmēram 44 celtnēm, kuru vidū bija daudzas palīgākas un darbnīcas. Dzīvojamo baraku vidējais liēlums bija 10 x 20 m, ar četrās vai piecās rindās iekārtotām guļvietām. Jozefs Kacs, kas ieradās Salaspilī viens no pirmajiem, nometni apraksta šādi:

Esam priecīgi, ierodotiesjaunajā nometnē Salaspilī. Tā atrodas priežumežavi­dū, tāluno citu cilvēku acīm. Mēs, jaunatnācēji, ieraugām puspabeigtas barakas, kas ir bezjumtaun logiem. Blakus atrodasno dažām koka listēm steigā saslietā būda.Caurpapesjumturedzamaārā izbāztacaurule, un ožpēckāpostiem.Tāirnometnes virtuve.Apkārtneredz nekocitukā sniegu,kokusun debesis. Parādījās ebreju nometnes vecākais kopa ar SS komandantu Nikell. Mūsu vardi tiek pierakstīti. Pēc divu stundu stāvēšanas aukstumā mums liek atstāt ierindu. Tajā pašā dienā tumsā jumtu steigā pabeidz un logus aizsit ar dēļiem. Kad barakām jau bija uzceltas sienas, vidū esošā krāsns deva nedaudz siltuma, bet trūka pārtikas.[65]

Pirmajā dienā J. Kaca grupa saņēma ūdeņainu kāpostu zupu, bet pēc tam trīs dienas nekā ēdama nebija vispār tikai ūdenim līdzīga kafija. 25. decembra vakarā viņi saņēma trīs cukurgraudus. Nometne bija celta no steigā darinātiem kokmateriāliem; kokus vajadzēja cirst mežā, kas atradās Daugavas otrā krastā, pludināt pāri upei, vest uz gateri un dēļus atpakaļ uz nometni. Pēc nometnes pabeigšanas tajā ievietoja neebreju ieslodzītos. Pēdējie ebreji, izņemot divus zobārstus, devās prom uz geto 1943. g. janvāra sākumā. [66]

Salaspili cēla pēc vācu koncentrācijas nometņu parastā parauga - apkārt bija dubults dzeloņdrāšu žogs un teritorija sadalīta vairākos apakšnodalījumos. Nakti žogu ap­gaismoja starmeši. Kāds latvietis, kas dzīvoja tikai 1 km no nometnes, atstājis tās aprakstu:

Pati nometne bija sadalīta vairākās daļās vai riņķos. Arējā riņķi atradās apsardze un administratīvās barakas. Nākamajā bija izvietoti ar administratīviem sodiem sodītie: darba pienākumu nepildītāji un visi tie, kas bija sodīti uz kādu ierobe­žotu laiku. Nākamajā riņķi bija izvietoti zagļi un slepkavas, tie, kas bija ieslodzīti uz ilgāku laika periodu. Pašā nometnes centri zem stingras apsardzes atradās politiskie ieslodzītie, un šī daļa bija sadalīta vēl vairākos sektoros. Kopumā šeit bija cilvēki no dažādām valstīm, kā, piemēram, no Rumānijas, Ungārijas, Polijas utt. Nometnē bija vīrieši un sievietes. Nometni apsargāja speciālas SD vienības un izmeklēti SS cilvēki. [67]

Tālāk latvietis stāsta par spīdzināšanām un slepkavošanām, kas notikušas nometne un netālu no tās. Viņš raksta, ka, pēc viņa domām, Salaspili noslepkavots apmēram 7000 dažādu tautību cilvēku un ka slepkavošanu viņš varējis paredzēt pēc malkas kravām, ko veda uz nometni. Bieži naktī viņš dzirdējis šāvienus un pēc tam redzējis, kā apkārtni izgaismo ugunskuri. Viņa māju apmeklējuši SD cilvēki un prasījuši alu, un, ja prasīto nav dabūjuši, izcaurumojuši griestus ar ložu šāvieniem. Tā kā dzīve šeit bija kļuvusi neciešama, ģimene 1944. g. pārcēlās uz Rīgu.

  • [64] Ziņojumu par noskaņojumu un stāvokli no 1943. g. 1. marta līdz 31. martam sk.: LVVA, P-082. f., l. apr. 39.l., 96. lp.
  • [65] Katz J., One Who Came Back, p. 30 ff.
  • [66] Landgericht Hamburg Anklageschrift des Gerhard Kurt Maywald, 1977, S. 115 ff. Salaspils rometnes attīstības gaitu apstiprinājis Arāja komandas loceklis Jānis Rūdolfs Riekstiņš, kurš 1942. g. maiji un oktobra beigās apsargāja Salaspils nometni Viņa dienesta pirmā perioda laikā tur bija viena politieslodzīto baraka; pārējās aizņēma ebreji. Kad viņi oktobri atgriezās, nometne bija pilnībā iežogota un ebreju tur vairs nebija, sk.: LVA. 1986. f, 1. apr, 28446. l, J. R. Riekstiņa liecība, 1945. g. 16. janvāris:
  • [67] Hoover Institution of War, Revolution, and Peace, Box 1. (Zigmunda Feliksa ziņojums 1945. g. 15. jūlijā "Salaspils koncentrācijas nometne, latviešu Golgāta"). Vispilnīgāko Salaspils aprakstu var atrast A. Neparta grāmatā Atmiņas par okupācijas laiku, 1940-1945,  Milforda, Mličigana, 1998.

Papildus informācija

  • Autors: Ezergailis A.
  • Izdevums: Salaspils. // Holokaust vācu okupētajā Latvijā 1941-1944. –Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999., lpp. 419-420
  • Publicējuma gads: Marts. 2010
©2019 Mūsu atmiņas MEMORIĀLS. Dizains un saita atbalsts: Xprint media

Meklēt